Mg. psych., NLP trenere, Eiropas Klīniskās hipnozes sertifikāts (ECCH), ESH sertifikāts (European Society of Hypnosis) kouča trenere un dažādu NLP kursu pasniedzēja. Mg. psych., organizāciju psiholoģijas maģistre, jau 20 gadus strādāju kā NLP trenere (neirolingvistiskā programmēšana) ar NLP pamatlicēja Ričarda Bendlera sertifikātu. Apmācīttiesīga praktiķe un trenere klīniskajā un Ēriksona hipnozē. Kopš 2011. gada EAHP serifikāts (European Certificate on Clinical hypnosis), 2015. gadā ESH sertifikāts (European Society of Hypnosis), kouča trenere un dažādu NLP kursu pasniedzēja jau vairāk kā 20 gadus.

Ar katru savu klientu mācos un augu arī pati. Cenšos darīt to, kas mani aizrauj un var dot kādu labumu sabiedrībai. Esmu impulsīva, ar skaļu balsi, uz āru vērsta (ekstraverta), reizēm strauja, bet, jo vairāk mācos, jo vairāk spēju mainīties arī pati, lai pieskaņotos savam klientam. Manā izpratnē konsultēšana ir kopdarbs. Klients dod man, un es dodu klientam. Pie rezultāta nonākam tikai pilnveidojoties abpusēji.

Skatoties sevī, vispirms redzu aktivitāti, darbošanos, kūsājošu enerģiju. Zinātkāre, kura ir kā dziļa aka, no kuras ik pa brīdim var pasmelt dzidru, spēcinoša ūdens malku. Un atkal ir spēks izzināt. Mani satrauc, ja liek ticēt. Esmu protestētāja ticībai par kaut ko. Es vēlos izzināt, un tad ticība pārvēršas zināšanā - ja zinu, tad tas man dod spēku atkal un atkal pārbaudīt. Un šo enerģiju un spēku var atkal likt lietā. Darbība – tas ir kaut kas, kas atrodams manī.

Nākamais, ko sevī redzu, ir domas. Domas par to, kur es esmu. Kā kaut ko var uzlabot, pilnveidot, piepildīt. Kur es jūtos vislabāk un kur izvairos būt, ko vēlos redzēt tad, kad raugos apkārt. Katrā vietā, kurā esmu, man ir svarīgs tas, ko varu izdarīt, kā varu būt noderīga ar savām darbībām vai arī tās apturēt un būt vienkārši līdzās. Lūkojoties sevī, es redzu iespējas uzklausīt, sadzirdēt, izprast, saprast, klusēt, atbildēt. Iespējas, kuras var sagaidīt no visuma, valsts, apkārtnes, draugiem, tuvākajiem cilvēkiem. Visbiežāk šīs iespējas es radu pati. Tās var būt iespējas atrasties tur, kur vēlos būt, darīt to, ko vēlos, izmantot savas spējas tad, kad vēlos. Spējas, kuras dod saturu darbībām. Tā ir sava veida vajadzība pēc brīvības. Esmu pārliecināta, ka savus mērķus varu sasniegt tikai tad, ja esmu brīva. Ir dzīvē katram savas eksistenciālās vērtības – mīlestība, sāpes, miers, mana valsts, mana ģimene. Lai kur es atrastos un lai ko iesāktu, lai cik lielas vai mazas ir manas spējas, sevī redzu šīs vērtības. Zinu, ka tās ir ikdienišķas, un tām varu ļaut būt kā viendienas ziedam vai tauriņam atšķirībā no „lielajām” vērtībām, kurām ir jābūt pastāvīgām kā stūrakmeņiem, pamatiem. Uz šiem pamatiem es arī stāvu. Metaforiski es redzu, ka varu kļūt aizvien drošāka, pašpārliecinātāka, patstāvīgāka un pašvadošāka. Raugoties uz nākotni caur sevi, jūtu, ka esmu piepildījusi savas gaidas, vēlmes un mērķus. Tas, ka darbojos un virzos pareizi, man dod spēku un pašpaļāvību. Tās lieliskās iespējas, kuras piedāvā dzīve, es realizēju un varu to darīt arī nākotnē. Galvenais - pēc iespējas biežāk atkārtot sev par savām pārliecībām, lai tās būtu gan personīgi motivējošas, gan ekoloģiskas. Lai es būtu iekšēji apmierināta un to sekmīgi realizētu dzīvē.